Līdz 2017. gada beigām ir uzsākti kopumā 13 pētījumi, kurus īsteno 18 partneri, tai skaitā 14 komersanti un 4 pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas. Kopš 2016. gada jūnija partneri kopā ir deklarējuši attiecināmās izmaksas vairāk nekā EUR 4,5 milj. apmērā jeb 77% no kopējām plānotajām izmaksām programmas ietvaros.

2017. gada decembrī tika veiksmīgi pabeigti divi pētījumi:

“3D printeris biotehnoloģiski ražotiem audiem”, ko īstenoja SIA “Baltic3d.eu” sadarbībā ar VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Zinātniskā institūta Šūnu transplantācijas centru.

Pētījuma mērķis bija izstrādāt biomedicīnā izmantojamus 3D printerus, kas spēj drukāt pamatnes biotehnoloģiski ražotiem audiem. Projekta specifiskais mērķis bija izstrādāt praktisko pētījumu, novērtējot audu pamatnes virsmas adhēziju ar skrimšļus veidojošām šūnām, un izstrādāt 3D bioprintera prototipu, kas izmantojams mākslīgo skrimšļu 3D printēšanai.

Projekta ietvaros tika veikts rūpnieciskais pētījums, kura ietvaros tika pētīti 3D bioprintēšanā izmantojamiem materiāli un testēta materiālu piemērotība implantu izgatavošanai, kā arī definētas prasības 3D bioprintera izgatavošanai. Rūpnieciskais pētījums tika pabeigts 2017.gada jūlijā.

2017. gada augustā tika uzsākta eksperimentālā izstrāde, kuras ietvaros tika izvēlēts ārpakalpojuma sniedzējs, ar kuru sadarbībā tika veikta 3D bioprintera prototipa izgatavošana.

2017. gada decembrī tika pabeigta projekta īstenošana. Projekta mērķis tika pilnībā sasniegts – izgatavots 3D bioprintera prototips, kas paaugstinātas tīrības vidē drukā audu pamatnes un pārklāj tās ar cilvēka šūnu saturošu biomateriālu, kā arī veikta 3D bioprintera testēšana laboratorijas apstākļos PSKUS Šūnu transplantācijas centrā.

“Jaunās paaudzes spektrometrijas pētījums: dizaina un tehnoloģiju izstrāde inovatīvu diodes detektoru ražošanai“, ko īstenoja AS “RD Alfa mikroelektronikas departaments“.

Pētījuma mērķis bija veikt inovatīvu optiskā spektra pusvadītāja detektoru rūpniecisko pētījumu, lai iegūtu jaunas zināšanas detektora ražošanas procesu izveidei, un, pielietojot jaunās zināšanas, veikt eksperimentālo izstrādni, lai iegūtu trīs detektoru prototipus un ar katru prototipu iteratīvi uzlabot rūpnieciskā pētījuma precizitāti. Gala rezultātā jauniegūtām zināšanām gada laikā jānodrošina tāda detektora ražošanu, kas ir pietuvināts teorētiskam modelim ar bāzes biezumu ~2µm un šotki diodes pamatelementa starpbarjeru potenciālu ~0.826eV. Izstrādātais pusvadītāju detektors būs par pamatu optiskā sensora moduļ aizstrādei, kuru varēs izmantot spektrofotometrikso aparātu (spektrometu, spektroradiometru, pārklājuma biezuma mērītāju, krāsu mērītāju utt.) ražošanai.

Pētījuma rezultātā ir sasniegts pētījuma mērķis. Pētījuma ietvaros tika veikta tirgū pieejamo fotodiožu un mikroelektronikas spektrometru tehnoloģiju analīze un izpētīta Dr. Prof. S.Khudaverdjana izvirzītā teorija jauna tipa fotodiodes darbībai. Ir veikts inovatīva optiskā spektra pusvadītāja detektora rūpnieciskais pētījums, ir iegūtas jaunas zināšanas detektora ražošanas procesu izveidei, un, pielietojot jaunās zināšanas, ir veikta eksperimentālā izstrādne, ir iegūti trīs detektoru prototipi:

• tika iegūts detektora variants (versijas -3), kurš dod zemu tumsas strāvu (< 3 nA pie 0.5V sprieguma) un pietiekoši lielu jūtību pret gaismu (50 µA strāva pie krītošā baltās gaismas spektra un pieliktā sprieguma 0.5V);
• detektora versija -3 ir ar uzlabotiem raksturlielumiem, salīdzinājumā ar detektora versiju -2b, piemēram, p-n pārejas strāva pie apmēram 700 nm krītošās gaismas viļņa garuma dod ap 100 lielāku strāvu;
• tika veikti aprēķini un rekonstruēts krītošais gaismas spektrs uz detektora versijas -3. Spektri aprēķināti, kad gaisma krīt no zilas, zaļas, sarkanas, baltas fotodiodes un no ksenona lampas.

Ar katru prototipu iteratīvi ir uzlabota rūpnieciskā pētījuma precizitāte.